Profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu valsts konkurss ir gada lielākais mākslas skolu pasākums. Pavisam Latvijā ir 164 mākslas un mūzikas skolas, un 103 no tām audzēkņi apgūst mākslu.

Konkursu gadu katru gadu organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ar mērķi izvērtēt audzēkņu mācību sasniegumus un vienlaikus apzināt, kā tālāk attīstīties mākslas skolām Latvijā. Šādu konkursu organizēšana veicina jaunu, starpdisciplināru tēmu apguvi mācību procesā, motivē pedagogus jauniem “atklājumiem” mācīšanas jomā, tā ir iespēja skolām savstarpēji dalīties ar metodisko pieredzi.

Valsts konkursa pasākumu cikls sākas ar skolotāju semināriem mācību gada sākumā par konkursa tēmu. Notiek arī konkursa dalībnieku darbu izstādes, katru gadu skolas veido metodisko darbu izstādi, bet mācību gada noslēgumā top metodiskais materiāls par konkursa tēmu.

Valsts konkursa tēma katru gadu ir cita un ikreiz apzināti tiek izvēlēts  aspekts, kas būtu aktualizējams mācību procesā. Šī mācību gada tēma saistīta ar ilustrāciju un grāmatu. Šogad tieši Jelgavas un Jelgavas Mākslas skola ir izraudzīta par noslēguma semināra rīkotājpilsētu.

Marta otrajā pusē visu 103 Latvijas mākslas skolu audzēkņi pulcējās Valsts konkursa finālā - gada nozīmīgākajā mākslas skolu pasākumā, lai konkursa fināla kārtā veidotu dzejoļu grāmatiņas. Šogad konkurss notika visās Latvijas mākslas skolās un konkursa finālā  piedalījās 568 audzēkņi.

Šī gada Valsts konkursa tēma ir ilustrācija, tāpēc konkursa norisei paralēli notika iedvesmojošas mākslas skolu audzēkņu veidotu grāmatu izstādes Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā.

Valsts konkursa darbus vērtēja žūrija  – mākslinieks Juris Petraškevičs, māksliniece un izdevniecības “Liels un mazs” mākslinieciskā redaktore Rūta Briede, izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale. Žūrija vērtēja konkursa dalībnieku darbus, pievēršot uzmanību gan uzdevumu radošam risinājumam, gan izpildījumam.

Juris Petraškevičs, analizējot konkursa tēmu, pauda atziņu, ka konkurss rosinājis “bērniem piedzīvot mākslas darba, šajā gadījumā grāmatas, tapšanu, kas sevī ietver mākslinieka darba sarežģītību, improvizējot un radot savu vizuālu stāsta interpretāciju, teksta izvietojuma un maketa nozīmi”. Savukārt Rūta Briede izteica cerību, ka jaunie mākslinieki guvuši ļoti vērtīgu pieredzi un “raudzīsies uz jau izdotajām bilžu  grāmatām ar pieredzējušāku un vērtējošāku skatu”.